|
February 19th, 2019
galactictree | 08:35 pm - Nelabums Nepiefiksēju kurā brīdī, bet nu jau laikam kādu nedēļu jūtos kā vasarā pakusis saldējums, kā ūdenī šķīstošs ziepju gabaliņš, kā atraidīts apskāviens, kā sēdošs cilvēks, kā traumēts vieglatlēts, kā akls un kurls hedonists, kā zelta zivtiņa, kas pati sevi aizskalojusi podā. Kā biezs matērijas gabals, kas slīdz cauri mazāk biezai matērijai. Kā es šeit atkal nokļuvu? Tā nav depresija, sliktākajā gadījumā derealizācija/depersonalizācija, bet visticamāk, ka ''slinkums'', ''palaišanās'', ''ieradumu zaudēšana'' vai kas cits akūts un nepastāvīgs. Labsajūta, miers un eksistenciāla harmonija nāk līdz ar iekārtotu diennakts ritumu. Kaut kas, kas man ir izslīdējis. Kopš tiem siltajiem 6 kopā pavadītajiem gadiem ir pagājuši jau 4 mēneši. Mierinu sevi, ka izjūtas jau ir nosēdušās tur lejā- izjūtu gultnē, taču dzelmes straumes gultni var sakustināt tās viegli kā dejā uzcelt augšā un mani aizkustināt. Neviens nav perfekts, it īpaši, ja tam jāsacenšās ar subjekta radīto intīmā partnera konstruktu. Vai patiešām koncepts ''dvēseļbiedrs'' ir tikai romantisks izdomājums? smaidu. Jā, galvenais, lai to atrastu- nemeklē.
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |