|
10. Nov 2014|11:09 |
Ir traki labi daļēji piespiedu kārtā piecelties agri no rīta un sākt pirmdienu. It īpaši ja brīnumainā kārtā nenāk miegs, ja arī nav daudz gulēts, tas laikam mīļmiega atstātais iespaids.
Pirmdienās arī darbnīcā neviens neparādās ātrāk par 11:00, atliek vismaz 2h, lai varētu klausīties ko vien vēlies cik skaļi vēlies un darīt ko vien vēlies. Darbi arī uzreiz raitāk veicas.
Bet tā vienam te darbojoties pagrabā, uznāca pavisam dīvaina noskaņa. Ilgi nemācēju aprakstīt, vienīgais, kas nāca prātā bija, ka kaut kā tā jutos dzīvojot Tēraudlietuves dzīvoklī. Aizdomājos par to, ka tik ļoti neparocīgi ir dzīvot manā tagadējā dzīvoklī diviem nesaistītiem cilvēkiem. Tas ir pilnīgs vientuļnieka vai pārīšdzīvoklis. Bet nu, jā. Ziemīga noskaņa. Gribas sadegt lampiņas un priecāties, un skumt reizē. Tas ir tas labākais, ka šis stāvoklis(?) atļauj abus. |
|