|
[21. Apr 2010|12:23] |
[ | Mūzika: |
| | The XX - Crystalised | ] | pirms dažām dienām bija baigais sapnis. izdomāju, ka jāpieraksta šeit, lai kaut kad var izlasīt. RDMV izrādijās ir tā pati ZVĢ. Ar Annu bijām mācījušies trīs gadus kopā, bet tikai to nebijām pamanījuši. Es itkā jau biju pabeidzis, bet tomēr tāpat viņai gāju līdzi, viņa aizgāja pie Kuršas uz rašēsanu, es klaiņoju pa skolu. katrā stāva bija divi lieli, plati gaiteņi. bija daudz kāpnes un vairāki pagrabstāvi. nonācu iekšpagalmā kur visi pīpēja. apkārt staigāja sētnieca un teica, ka ir ļoti labi, ja visi te pīpē, jo no cigarešu dūmiem nerodas rūsa uz kāpņu margām.(iekšpagalms sastāvēja no daudzām kāpnēm, kas nesavienojās.) tad sētniece visiem stādija priekšā pīpēšanas čempionu Niku. visi gavilēja un tad sākās viduslaiku zobencīņas. es gāju prom, jo man nebija interesanti. nonācu pagrabstāvā, kur mani aizturēja itkā sekretāre, itkā māsiņa. tajā stāvā bija vairākas palātas, kurās gulēja cilvēki. es ātri aiztinos prom. tālāk neatceros, bet, man šķiet, ka es pamodos. haotiski sanāca sarakstīt, bet, nu, tas tā. |
|
|
|
[21. Apr 2010|12:30] |
un īstenībā traki. es ļoti daudzus cilvēkus ar kuriem pirms kāda laika esmu daudz kontaktējies, tagad varētu teikt "atšuju". man piedāvā tikties vai kaut kā tā un es saku, ka kaut ko sadomās. nav tā, ka negribētos tikties, bet vienkārši nespēju sakārtot savu laiku un kaut kādi aizspriedumi arī, ne pret pašiem cilvēkiem, bet pat nezinu pret ko. nu, vienvārdsakot, es ceru, ka neviens neapvainojas, ja apvainojas, tad es drīz palikšu bez paziņām un daudziem draugiem. |
|
|
|
[21. Apr 2010|12:33] |
un dažiem, kurus es patiešām gribu satikt, man vienmēr ir neērti zvanīt, jo liekas "kā tad es tā. un ko es tad. un tā un šitā". ai, tās ir tikai atrunas. |
|
|