|
14. Dec 2008|20:26 |
Šodien bija diezgan dīvaini atrasties gandrīz vai no ļaudīm tukšā skolā. Dejot saules pielietā, tukšā otrā stāva gaitenī, kur atbalsojas mana elpa.
Pirmais satraukums par pirmo skati - kas rīt, manī mostas tikai tagad. Pēdējās stundās glābšu kas glābjams.
Laiks skrien, nudien skrien, sasodīts. Un elpa vien aizraujas cik tomēr līdz trešdienas vakaram daudz jāpārdzīvo.
*iekāpt karstā, smaržīgā putu vannā un nerādīties. Aizmirsties.
|
|