| 12:03a |
+++
1.
Es piesprādzēju sirdi pie tava ķermeņa ar ne-drošības jostām. Mēs aizlidosim.
Aizlidosim vēl neizdētas bezdelīgolas čaumalā. Pagaidām esmu tējas biezumi
tavā krūzē, miruša oda dzelonītis zem tavas gultas. es piesprādzējos, un būdas
virstošā tumsa nopūšas dzeltenas kaķenes nāsīs.
23.
Gaisma ir cita tumsa, tumsa ir cita gaisma. Tiem traucē, ja piemin pārāk bieži!
/L. Langa no cikla "Īsziņas rokām un akmeņiem"/ |
| 12:16a |
Kāpēc neko nerakstu no sevis? Tāpēc, ka esmu aizvēries. Man negribas kliegt, lai mani dzirdētu, bet, kad runāju, tad mani nedzird.
Tāpēc labāk, lai ir dzejoļi. Tas ir tas, ar ko pēdējā laikā ik vakaru nodarbojos - grimstu autoru dzejās.
Negribu būt bēdīgs, tāpēc ir labāk un mierīgāk, ja no sevis attālinos. |