| 12:20a |
___
Jūs, lūdzu, nevaicājiet, kāpēc
es eju prom tik agrā rītā.
Pirms nomaldīties trijās priedēs,
es divās eju apmaldīties.
Es eju apmaldīties vienā.
Jā. Priedē,
nevis biezā mežā.
Jo apmaldīties ir mans pienākums.
Es ceru, tādēļ mani nešaus.
Bet tomēr šauj.
Viens kliedziens slāpēts,
un lēnām skujas lejup krīt.
Un var jau būt, ka tieši tāpēc
trīs priedes paliek nepazītas.
/M. Melgalvs/ |