gailis' Journal
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Monday, March 31st, 2008
Time |
Event |
1:22a |
| 8:49a |
Laikam spēks būs tikai tad,kad nomiršu. Neko negribas. Nav motivācijas. Pat domāju,ka neiesniegšu VIDā dokumentus,jo ir vienalga, vai sodīs vai nē. Esmu valstij parādā. Man neviens nav parādā. | 10:15a |
Tā jau viss normāli. Solnce, ņebo.. Viss, kā vajag. Nav tā, ko nevajag. | 10:53a |
galvenais - neiesaistīties, būt distancētam, neklausīties | 11:57a |
nevaru saprast, esmu spējīgs vai nespējīgs, brīžam ir spēks kā bruņiniekam, brīžam bezpalīdzībā sašļūku, nevaru noturēties viduspunktā, lai gan vēl vairāk vajadzētu noturēties punktā, kur spēks. | 12:55p |
tie, kas nav laimīgi, tie nemaz nevar būt labi, bet ja nav labi, tad laimīgi nevar būt, tāds apbružātais loks. jāatgūst zaudētais cinisms. | 1:09p |
jaunāki nekļūstam, bet ļaunāki gan | 1:13p |
aizgāju uz tualeti, atnācu, un kļuvu priecīgs. šūmējos par neko. paskat, ārā saule. nav vērts ālēties. īstie paliek, falšie pazūd. viss tak vienkārši. es visu mūžu esmu grūtais bērns, un pieaudzis esmu vien brīžos, kad strādāju. ķeršos labāk pie darba. nost ar bērnišķīgumu! galugalā, kad esmu racionāls, man viss izdodas un ir labi. | 3:41p |
mēdzu spēlēt iztēles spēles, piemēram, stāvu pie loga un ieraugu kādu cilvēku, koncentrējos, un iztēlojos, ka tas, kas tur iet esmu es, ne jau būtībā, bet tā tīri ārišķīgi - iztēlē eju pa ceļu pa kuru viņš iet un mēģinu skatīties, ko es redzu, ja tas gājējs esmu es, nevis es esmu tas, kas stāv pie loga. tikko iztēlojos, ka esmu zēns ar īsu piedurkņu kreklu, nemaz nebija auksti, un pie saites gāja sunītis | 3:53p |
ir jāpievar aprīlis, jāuzveic pašam sevi un jāizdara tas, kas tiešām jāizdara, jo atlikt vairs nedrīkst, pēc tam jāiztur maijs, un jūnijā, ja viss būs labi, varēšu sākt dzīvot vasarai, cerot, ka tad būs vieglums. došos uz Saulkrastiem, uz vietu, kur svinam dzīvi, uz Mērsragu, kur esmu laimīgs par dzīvi, un tad jau vēl kaut kur. bet pagaidām jāizdara darbs, tagad nevaru atļauties svinēšanu. tikai saņemies, es lūdzu pats sev, saņemies. | 4:54p |
Gribas gaišas drēbes,bet man tādu nav | 5:48p |
Tagad derētu lietus,gaidu autobusu,un starp zobiem sprakšķ smilšu graudiņi. Paskatījos skatlogā,es tumšs un izpūris kā no meža. VIDā neko neiesniedzu,jo liela rinda. Man slāpst. |
|