| 1:16a |
ja šodienu uzskatītu par Jaunā gada sākumu, tad es vēlētos, lai nākamajā gadā man nekas nesaplīst, lai būtu laba īstenība un ilūziju nebūtu vispār, lai būtu labi tā, kā ir, lai uzreiz saprastu, kas ir graudi, kas pelavas, un asaru mazāk lai būtu, lai vairāk viegluma. vēl es gribētu, lai būtu kāds, kas atbalsta, kas pateiktu: "gaili, tu esi man vislabākais", es negribu būt vispārīgi labākais, jo nebūt tāds neesmu, esmu nejauks, niķīgs, ne-pašpārliecināts un bēdīgs, bet gribētu, lai kādam tik un tā vislabākais būtu, tieši tāds muļķīgs un naivs. gribētu arī, lai kāds man tāds ir, kāds, kam es ticētu un neko nepārmestu, jo ticētu. |
| 1:21a |
veselību arī vajadzētu mazliet labāku, sirds met kūleņus, fiziski sajūtu savu sirdi kakla zonā, tie ir papildu sirds sitieni, neparedzēti ritmi, sirds spēlē kokofonijas kaut kur ap rīkli |
| 2:12a |
domājot par mirušajiem, atcerējos jocīgu gadījumu mūsmājās.
bija reiz tāds gleznotājs Edvīns Andersons, tā kā vecaistēvs ar viņu draudzējās, tad mums mājās bija vairākas viņa gleznas, viena no tām pie sienas. un viennakt tā glezna nokrita no sienas, nākamajā dienā uzzinājām, ka E.A. tajā naktī nomiris. |