gailis' Journal
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Tuesday, November 13th, 2007
| Time |
Event |
| 4:12p |
saņēmu uzaicinājumu uz darba interviju, bet vairs nemaz negribas. | | 5:38p |
Gribu tādu depresiju,lai man viss būtu vienalga, tad es aizmigtu ar brillēm, tik ļoti vienalga būtu, ka es tās nejustu, es gulētu nomākts un vienaldzīgs,bet allaž paveras aizkari, un ienāk gaisma. Ar gaismu tu nekad neesi viens. Tomēr labi, ka neesmu vienaldzīgs. | | 5:58p |
Neciešu,ka mātes lamā savus bērnus,tikko viena tā kliedza,ka man likās viņa kliedz uz mani, zosāda uzmetās un sariesās asaras, negribu, lai uz mani kāds kliegtu,man ir bail no šādiem kliedzieniem, kaut nekad neviens uz mani nekliegtu, nekad, labāk,lai pagriež muguru un aiziet,bet lai nekliedz,pēc tam bērns sāka histēriski raudāt, gribu aizbēgt no tām atbalsīm. Sitīšu ar galda tenisa raketīti, ja kāds uz mani kliegs, vai uz kādu, ko mīlu. | | 6:02p |
Esmu uzvilcies. Sieviete runā pa telefonu paaugstinātā tonī,dusmīgi. Ak,dievs! Cilvēki. Kāpēc kāds kādam visu laiku kaut ko pārmet. Neiecietība un neuzticēšanās pārklājusi pasauli. Esmu te svešinieks. Neiederos. | | 9:21p |
jāuztaisa neliels dzejas vakars. nezinu, kuru autoru | | 9:21p |
pieiešu pie skapīša un acīm ciet ņemšu. varbūt pat ne dzejas vakars būs, bet neliels prozas lasījums, nesaku lasījumi, jo tik daudz nav iespējams | | 9:27p |
Visnestabilākais stāvoklis ir uzkāpt uz atejas poda un līgoties līdzi vilcienam. Prātoju par to, cik spēcīgai jābūt spuldzei vilciena priekšgalā, lai tādā ātrumā spētu pāršķelt nakti. Un vai vispār rodas kāds troksnis, kad vilciens apsit kādu suni kādas ģerevņas tuvumā.
Ābele, I. "Austrumos no saules un ziemeļos no zemes", 61. lpp. | | 9:35p |
Es pilnībā pieļauju, ka kaitējums, ko cilvēks nodara sev pašam, var nopietni ietekmēt viņa tuvākos gan ar to simpātijām, gan interesēm un - mazākā mērā - arī sabiedrību kopumā. Ja ar šāda veida rīcību persona sliecas pārkāpt kādu skaidru un tai uzticētu pienākumu citas personas vai personu priekšā, tad šāds gadījums nav uzskatāms par nodarījumu sev pašam un var tikt pakļauts morālam nopēlumam šā vārda tiešajā nozīmē.
Mills, Dž.S. "Par brīvību", 99.lpp. | | 9:48p |
Par brīnumaino notikumu, kas gadījies ar ciemu, kurā vārdi sasaluši gaisā, ļaudis stāstīja bērniem un bērnu bērniem. Žēl tikai, ka, ar trešo paaudzi sākot, neviens vairs brīnumiem neticēja - teica, lai nestāstot pasakas!
Ikstena, N. "Pasakas ar beigām", 55. lpp. | | 9:56p |
- Bet kāpēc viņš vairs nedejos? - Infante smiedamās vaicāja.
- Tāpēc, ka viņam ir pārplīsusi sirds, - Kambarkungs paskaidroja.
Infante sarauca pieri, un viņas gleznās, rožsārtās lūpiņas nicīgi saviebās. - Lai turpmāk nevienam, kas nāks pie manis rotaļāties, nebūtu sirds! - viņa iesaucās un izskrēja dārzā.
Vailds, O. "Pasakas", Infantes dzimšanas diena, 114. lpp. | | 10:01p |
tie bija publiskie prozas lasījumi kultūras namā. tagad palasīšu pats sev kādu pasaku. | | 10:19p |
Labi, esmu aizpļāpājies. Grasījos tak iet pasaku valstībā. |
|