2:07a |
man reiz bija draugs, kas centās mani vest pa gaismas ceļu, nezinu, varbūt daļēji viņam tas izdevās, jo vairs nekliedzu aizvērtajām durvīm, lai tās atveras, un esmu noturēties spējīgs, un šad tad spēju pat citus, ja nepieciešams, vilkt laukā no akām un aukstām alām nedēļas nogalē redzēju kā zivis kliedz no visa spēka, bet neviesn viņas nedzird laikam jau nekad nezird/neredz, ja kaut ko no visa spēka vispār jau es tās zivis pārpratu, un interpretēju pēc savas patikšanas. ne nu šās kliedz, nekā. nevar jau zināt, kas cita galvā, ja nejūt
ai labi, ko es te. taisos tak iet gulēt |
7:01p |
ārā ir viens kaķītis, kuram nesam ēst, tas ir tāds kaķītis, vēl kaķēns, kas nevienam nav vajadzīgs. šodien viņš sēdēja lietū viens pats, mēs jau daudzi tā sēžam, un barojamies no žēlastības dāvanām. es tak arī esmu priecīgs kaut par to, ja kāds man kaut dziesmu atsūta. ar lupu saskatāmais prieks mēdz būt tik liels..
neesmu vēl to vīnu iedzēris, tūlīt jau iešu |