gailis' Journal
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Tuesday, July 10th, 2007
Time |
Event |
12:17a |
Gribēju ielikt vienu smuku bildi ar kapiņiem, bet kaut kas man ir noticis, man vairs tā nešķita estētiska, bija pat nepatīkami raudzīties bildē un ātri novērsos. Nav nekāda aizsaules suģestija, un ne jau mirušo miers ir vajadzīgs. | 9:53a |
Apbrīnoju, cik brīnišķīgs esmu. Tik brīnišķīgs, ka citreiz gribas sašķīst pret sienu. | 1:53p |
Es neesmu jūs, es tagad koncentrējos, lai es būtu es nevis visi citi, kas neesmu | 5:12p |
varbūt atvaļinājumā aizbraukt uz dienvidfranciju? es taču varētu dažas dienas būt laimīgs. varētu jau kaut kur turp, kur skarbums,bet man jau pietiek ar savu iekšējo visticamāk, ka nekur neaizbraukšu, jo lēto avio biļešu vairs nebūs. un aizbraukšu tepat uz igauniju vai lietuvu, tur jau arī ir labi,bet tad vajag kādu līdzi, bet uz tālieni varu es viens. jo tālāk braucu, jo lielāka saskaņa pašam ar sevi, jo tuvāk, jo grūtāk ar sevi. varbūt tāpēc tiem cilvēkiem, kas ir vieni, pavisam vieni, mājās vieniem būt ir visgrūtāk,jo neviens negaida. taču tālienē tu vienkārši zini,ka tevi nemaz nevar gaidīt | 5:56p |
# Es neesmu vis gailis,bet vista! (čista)
Current Mood: Līksms Current Music: D.V. | 5:58p |
Tagad sapratu. Man sevī ir jāattīsta smailiji | 6:06p |
Kāpēc cilvēki, kas mani zina internetā,domā,ka esmu nelaimīgs? Es vienkārši nebaidos no iekšķīgās izmeklēšanas,bet tāpat kā visi pārējie skaļi smejos, smaidu, ņirdzu, jokojos, dzeru grādīgos, dauzos, runāju stulbi, runāju par neko utt. Un jūtos pat priekpilns, un skumju izturīgs. | 6:37p |
Šobrīd jūtos laimīgs. Es te sēžu un varu apzvērēt, ka šobrīd jūtos laimīgs. Kāpēc tāds jūtos-nezinu. Tad es zinātu laimes definīciju un iegūšanas metodes. Viens no laimes stūrakmeņiem ir mīlestība, iespējams, ka manī tāda pastāv. Tā mīlestība, kas visaptverošā gaisma, jo par mīlestību "es+tu" runāt es nevaru. Var jau būt, ka manai laimes sajūtai ir cits stūrakmens. Varbūt nemaz ne akmens. Žēl, ka šī sajūta nav paturama un nosargājama, taču ik pa laikam sajūtama, to zinu noteikti. Citu neko es nezinu. | 7:58p |
mani cibas lietotājs/-a grells biedē. es taču neesmu vienšūnis mikroskopā, bet nē... | 9:24p |
kāpēc izdzēsies, ak, grells!?
nu ja, žēl. vismaz bija ko palasīt. tagad neviens vairs neko neraksta, tikai es viens pats | 9:32p |
Es jau te vispār esmu viens pats, ja es te atnaktu 'visi', tad nebūtu vietas. Būtu pilns dzeltenais ikaruss. Putekļains, netīrs, bet dzeltens. Aizkvēpusi saule. | 9:44p |
joprojām saglabājies priecīgs noskaņojums, un siltais lietus, šķiet, glāsta sirdi, un krāsas salijušas un kļuvušas košas, eh, žēl, ka prieks ir acumirklīgs nevis mūžīgs | 10:18p |
Varbūt šodien esmu harmonijā pats ar sevi, tāpēc ir labi. Ne jau kāds no ārpuses var pasniegt tev labsajūtas mētelīti. Tā šodien arī jūtos - līdzsvarā, un līdzsvars ir viena no labākajām dāvanām laikā, kad objektīvie apstākļi liecina, ka nemaz tik labi nevajadzētu būt. Cik gan laimīgs var justies cilvēks vai dzīvnieks, kas ir vakaru pavada pie kastītes, tāds jautājums galvā noteikti iezogas daudziem lasītājiem. Cilvēki mēdz nesaprast, ka atbildes ir sava žoga šai pusē. Sirdī, vot. Taču tas jau izklausās banāli. Tāpēc paklusēšu, un neteikšu vairs neko. | 11:35p |
Vēl ir viegli, ja nav ko nožēlot un ja nav, ko gaidīt. Tas ir vieglais rūgtums. Visiem putniņiem jau nav jābūt krāsainiem un viegliem. Zinu, ka šovakar ir labi, bet rīt jau atkal būšu sērīgs un bezcerīgs, un parīt atkal cerīgs. Nevajag analizēt tik daudz. Vajadzētu spēt ļauties, diemžēl pašam šī spēja reizēm klibo. Tomēr visu laiku liekas, ka viss labais, kas ar mani varētu notikt, vēl nav noticis. Naivi, jā. Taču ja uzskatīšu, ka viss labais ir aiz muguras, tad dzīvot nav vērts. Varbūt vēl pats kļūstu labāks, neskatoties uz to, ka mana mālainās zemes sirds sacietē.. Maigst jau arī. | 11:42p |
Pretruna. Ja nav, ko gaidīt, nav viegli, bet ir - nekā. Viegli - nē. |
|