· ***Akašas✽Ieraksti***

Ir diezgan traki. =(
Viena no pēdējām reizēm, kad viņam aizgāja širmis ciet, bija kad mūsu savstarpējā strīda laikā es viņam pateicu taisnību, kuru viņš ne tikai negribēja pieņemt un atzīt, bet nezinādams kā argumentēt ar vārdiem man atpakaļ uz manis pateikto, viņš tā vietā sapsihojās un uz manu pusi meta pasmagu keramikas zupas bļodu pildītu ar vistas buljonu. Principā metiens bija pietiekoši tuvu, lai potenciāli varētu man trāpīt pa galvu. Un vēl biedējošāk ir tas, ka viņš tajā mirklī bija skaidrā, jo parasti tik agresīvi viņš uzvedās, kad bija dzēris. Un pēc šī notikuma pēdējos gadus es dzīvoju ar biedējošu domu, ka tagad viņa klātbūtne man ir potenciāli apdraudējoša arī pat tad, ja viņš ir zem skaidra prāta.
Es esmu viens no tiem cilvēkiem, kurš apzināti meklē pretējā dzimuma partnerī, mana tēva izteiktu pretstatu.
Ja man vajadzētu raksturot vienā vārdā to kā man klājas, tad man klājas ABSTRAKTI.
Kā tev ejās pa tavu dzīves ceļu? =)