Tāda apzināta doma rakstīt grāmatu man nav bijusi. Bet tajā pat laikā pēdējos trīs gadus, kopš es esmu paradis sev piefiksēt atziņas un savu kreņķu noformulējumus (ar domu tos izrunāt un izrisināt terapijā), kādu tūkstoti vai pat vairāk A4 lapu es varētu būt pierakstījis. Bet es nekad īpaši nepiedomāju pie formas. Viss pierakstītais ir impulsīvs, daudzas atziņas ir par vienu un to pašu problēmu, tikai citos vārdos. Bet kas zin, varbūt kādu dienu es izdomāšu savas savulaik pierakstītās atziņas izlasīt, un domāt par savas "Viena cilvēka individuālā dzīves pieredzes" izveidošanu. :)