· ***Akašas✽Ieraksti***

Varbūt pie vainas ir maldinošā drošības sajūta, jo apņemšanās kļūt labākam ne tikai dod cerību, ka, esot labākam, problēmas atkritīs pašas no sevis (jo vismaz es pats savu nepilnību mēdzu uzskatīt kā vienu no galvenajiem problēmu cēloņiem - perspektīvas jautājums), bet papildus tam šāda apņemšanās un "noteikta virziena" sajūta kalpo kā atvieglojumu un ieganstu izvairīties no sava tagadnes stāvokļa novērtēšanas. Ka nav nepieciešamība kreņķēties par savām pašreizējām nepilnībām un no tām izrietošām potenciālajām sekām, ja nākotnē būsi citā - daudz labākā stāvoklī.
Vai tā nepieņemamība un tevis pieminētais naids pašai pret sevi ir pašas radīts (instrospekcija - ceru, ka terminu pielietoju pareizi), vai tas ir radies galvenokārt citu cilvēku reakcijas rezultātā. Jautāju tādēļ, ka man personīgi es pats esmu pieņemams un akceptējams, taču mani satrauc mana "nepieņemamība" citu acīs. Līdz pat pakāpei, ka mani varētu uzskatīt par nevēlamu un apkārtējos apdraudošu.
P.s. Kaut kā jancīgi sanāk, es nepārtraukti mēģinu kalkulēt citu cilvēku uzskatus un kreņķējos par manu potenciālo nepilnību, kaut realitātē man kontakts ar citiem cilvēkiem ir minimāls, 90% gadījumu mani pašu satraucojošiem aspektiem nemaz neparādoties.