❊Caur savas dvēseles logu Redzu es vientuļu koku Savas asaras sārtās tas birdina Savu vientulību dziļo tas nicina Bet savā ilgi pavadītajā vienatnē Tas savu iesakņoto cerību nezaudē Ka dienā, kad uzplauks tā krāšņie ziedi Būs kāds, kurš to maigi apskaus ar savu sirdi S.B
|