· ***Akašas✽Ieraksti***

❊Lasu savu cibas ierakstu par 2016. gada kopsavilkumu http://klab.lv/users/gaia/32144.html un atceros, ka tajā mirklī, kad rakstīju šo ierakstu man likās, ka pats trakākais jau ir garām un ka 2017. gadā ir jāpaliek labāk........... Sacerējos!!!!! Tā vietā Visums izlēma, ka 2017. gadā mani vajag vēl vairāk mentāli paspīdzināt......nu tā, lai šamējam būtu jautrāk!!!!
Manas kaķenītes nāve pamatīgi ieskrambāja manu sirdi.
Jau kādu laiku writer's block uznācis...pēdējais ieraksts bija vairāk kā 2 mēnešus atpakaļ.
Mēģinu sevi pierunāt rakstīt šo ierakstu izskaistināti.. nu tā kā es to parasti daru, jo tādā veidā mana sūdainā dzīve skan skaistāk, poētiskāk!!!! ZB!!!!!!!!!!!.... piegriezies man to pasniegt skaistā iepakojumā aptītu ar bantīti...... negribu šobrīd rakstīt teikumus izskaistinātā veidā un iedziļināties gramatikā. Gribu lamāties un būt rupja....Cenšos sevi verbāli savaldīt, bet negribu.......negribu vairs sevi savaldīt. Dzīve ir KUCE un MAITA!!!!! Lai Visums sevi iebāž savā melnajā caurumā, jebšu dirsā!!!! Nu cik var mani mentāli plosīt un spīdzināt????? Kāda jēga man rakņāties savā prātā, zemapziņā un regulāri būt mentāli introspektīvā un retrospektīvā stāvoklī, ja pārsvarā viss ko es uzzinu ir tas cik sapista es esmu un cik sapista ir mana dzīve. Jā....... es esmu guvusi vēl vairāk atklāsmes par sevi un savu dzīvi, bet kāda no tā jēga, ja tāpat es sēžu un pūstu savā mentālajā cietumā, kurā mani ir iespundējis mans prāts un manas uz bailēm balstītās domas!!!!!!!!
Regulāras panikas lēkmes, epilepsijas lēkmes, obsesīvi kompulsīvie traucējumi smagā stāvoklī, sociālā trauksme arī smagā stāvoklī, caurs miegs un hronisks nogurums. Izmisums pilnīgākais....

P.S Palamājos, paraudāju un caur vārdiem izlaidu dusmas arā.... Nedaudz labāk ap sirdi palika, bet tas ir tikai laika jautājums, kad nākamais izmisuma vilnis uznāks man virsū.
S.B

❊Ja tikai es būtu zinājusi ka 2016. gada piedzīvojumi un pārdzīvojumi bija tikai okeāna sēklis, kas atklāja tikai nelielu daļu no manas zemapziņas esošajiem dārgumiem, atmiņu skeletiem, šķēršļu tīkliem un domu plēsējzivīm, kuras peld apkārt manam mentālajam baiļu būrim, kurā mans prāts ir tik ilgi ieslodzīts. 2017. gadā šis būris tika ievilkts vēl dziļāk manā zemapziņas okeānā un manas apziņas acīm vēl vairāk tika atlāti šī okeāna dziļumā esošie apslēptie dārgumi, gulošie atmiņu skeleti, iemestie šķēršļu tīkli un ap manu mentālo baiļu būri vēl vairāk savairojās zemapziņas okeāna esošās baiļu domu plēsējzivis.
Es nezinu, kas mani sagaida 2018. gadā. Bet manī vēl ir palikusi smilšu graudiņa cerība un es esmu atvērta sniegpārslas lieluma domai, ka šis ir gads, kad manas baiļu domu plēsējzivis izklīdīs un es varēšu sevi atbrīvot no sava baiļu būra, un pie viena paķert sev līdzi okeāna dzelmē atrastos dārgumus.
S.B