✽Esmu ieslodzīta moku pilnā būrī. Pa kreisi sāpes, pa labi dusmas, pa vidu mana bailēm pildītā sirds. Asinis pārpildītas ar kortizolu. Sirds pukst. Dziļa elpa. Es esmu dzīva un pilna ar sāpīgām bailēm. Atbrīvo mani! Atbrīvo mani! ATBRĪVO MANI! S.B
|
✽Izvemt rutīnu. Iedzert spontanitāti. S.B
|
✽Šausminošās prāta īsfilmas. Pēkšņi un neapzināti ienāca prātā sižets, kurā es metu metāla lidojošo sķīvīti uz senča pusi, kā rezultātā viņam pilnībā tika pāršķelta kakla daļa, atdalot to no galvas. Galva nokrita. Agrāk, kad vairākus gadus nomocījos ar kuņģa čūlu, bija mirkļi, kad iztēlojos, kā sev ar dunci ieduru vēderā. Bija reizes, kad to iztēlojos apzināti un reizes, kad neapzināti. Ir bijis arī periods, kad ļoti bieži iztēlojos, kā ar virtuves dvieli žņaudzu, vai arī ar pannu tā pamatīgi iesitu vecmammai pa galvu. Pa retai reizei esmu arī iztēlojusies, kā ar dunci ieduru sev sirdī. S.B |