✽Vakar piedzīvoju savu otro panikas lēkmi. Tā nebija tik traka kā pirmā, bet pietiekoši spēcīga, lai nedaudz nobiedētu pat manu brāli. Tajā mirklī sajūta bija tāda, it kā es būtu sajukusi prātā. Kliedzu paniski skaļi. Šķita, ka smadzenes uzsprāgs un jutu kā viss mans ķermenis saspringst un trīc. Sāka reibt galva. Pēc tam vēl ilgi raudāju. Šodien vēl nedaudz galva sāp un biku reibst. Pārāk daudz man tie mentālie tarakāni galvā, kuri radušies bērnības traumu iespaidā un pēc tam vēl savairojušies. Ik pa laikam tie par sevi dod ziņu. Esmu nogurusi no tiem un nezinu kā no tiem tik vaļā. P.s Brīnos, ka kaimiņi policiju neizsauca, nodomājot, ka mani kāds mēģina nogalināt. Zināšu, ka šamējiem savu dzīvību nevar uzticēt =D |
|
Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |