gabrieela

01:30: un vai viņi ir mūsu dzīves sastāvdaļa? ciešākā? vai tas tik tāds pieradums?..nemaz nez ko domāt.mūsu vecums. tas ir 16 gadi.vai tas ir normāli, ka Tu jau nejokojot saki ka jau ar noteiktu partneri precēsies kad būsi pilngadīgs ? man šķiet ka tā jau ir mūsdienu jaunatnes degrdācija."es bez viņa neko nevaru izdarīt,esmu kā bez rokām" tas ir pieradums, nevis mīlestība. bet katrs savas laimes kalējs. ja tu uzskati to par pareizu, tad dari tā.bet galvenais ka viss vēl ir priekšā.manā uzskatījumā visi var kļūdīties.bet kam tad ir domāti draugi? lai pamācītu? paldies.tu man atvēri acis.bet kāpēc negribi lai es tev tās atveru?kāpēc tu mani nelaid klāt ? tu zini kā mani sauc? tu mani vel atceries? mēs ar tevi kopā raudājām un smējāmies.bet tagad.tagad tu man pievērsies mazāk.gadrīz nemaz.kāpēc? tāpēc ka tev ir viņš es šo gadu gājumā esmu pelnijusi "čau, kā tev iet?"?...
lai nu kā es tev vienmēr būšu blakus.un nepārmetīšu neko.jo tu dari.kā uzskati par vajadzīgu!