|
[Jan. 4th, 2005|12:30 pm] |
Sārtu tērpu uzvilkusi Šorīt mana vientulība Pretī saulei izauguši Tumši violeti spārni
-Nepamet vēl Es raudu un lūdzos -Es būšu tik viena
-Nepārmet man Ka aizeju jau Tu sen esi viena Nelūdz mani asarās Tik un tā es izgaisīšu Ir spārni lai lidotu Bet paliekot Es dziļās skumjās pazudīšu Bet tu ciet - klusu Nerunā par spārniem Rītu un vientulību |
|
|