| |
[Jan. 4th, 2005|12:30 pm] |
Sārtu tērpu uzvilkusi
Šorīt mana vientulība
Pretī saulei izauguši
Tumši violeti spārni
-Nepamet vēl
Es raudu un lūdzos
-Es būšu tik viena
-Nepārmet man
Ka aizeju jau
Tu sen esi viena
Nelūdz mani asarās
Tik un tā es izgaisīšu
Ir spārni lai lidotu
Bet paliekot
Es dziļās skumjās pazudīšu
Bet tu ciet - klusu
Nerunā par spārniem
Rītu un vientulību |
|
|
