| |
[7. Jun 2011|21:25] |
|
Šodien sestā stāva augstumos vīrietis gados centās ietekmēt, viņaprāt, manu parastā pilsoņa pienākuma apziņu. Protams viņa argumenti bija gana savtīgi un nedaudz abiciozi, bet tomēr loģiski un lika aizdomāties, cik tāds parasts cilvēks zin par lietām sev apkārt. Tādēļ pastāstīšu Jums ar' ka borskābei, ko plaši izmanto novusa spēlēšanai, ir pierādīta negatīva ietekme uz cilvēka reproduktīvajam spējām, kā arī tā var radīt kaitējumu nedzimušam bērnam. Tā kā, ja ir vēlme kaut kad radīt pēcnācējus, vēlams mest vismaz novusa spēli pie malas. |
|
|
| manas krāsas |
[31. Maijs 2011|10:32] |
Your rainbow is shaded green. What is says about you: You are an intelligent person. You feel strong ties to nature and your mood changes with its cycles. Those around you admire your fresh outlook and vitality. Find the colors of your rainbow at spacefem.com. |
|
|
| |
[22. Maijs 2011|01:43] |
|
Tik sapīpējusies es nebiju sen. Klausos pa rinķi Love kills un nespēju vien beigt domāt, cik dzīvē vis apbrīnojami jocīgi sanāk. |
|
|
| |
[19. Maijs 2011|21:19] |
Pa radio skan un portālos aprakstīts, bet patīk gan.
Austra - Feel it Break (2011)
Skaņa te.
|
|
|
| |
[21. Apr 2011|12:49] |
|
Jopcik, jau Lieldienas. Jānomoka pēdējie steidzamie darbi sava sestā stāva augstumos un jādodas ārā priecāties, braukt ar riteņiem, dzert olu liķieri un vāļāties saulē. |
|
|
| |
[2. Mar 2011|17:22] |
|
Mans gads ir iesācies slimīgi - divas nedēļas janvārī cīnoties ar gripveidīgu vīrusu, un tagat lēnām pienāk beigas manai trešajai vēdera cauruma dziedēšanas un izgrieztā aklās zarnas piedēkļa apcerešanas nedēļai. No griezuma vietas lēnām lobās nost krevelītes un vairs nekas īsti nesāp, un domāju, ka ārsts mani tūļiņ vien dzīs uz darbu atstrādāt visu nokavēto. Bet es jūtos jau tik apradusi ar savu dīkdienīgo mājsaimnieces dzīvi, ar pavasarīgo laiku, ar mieru un prieku, ka doties darboties uz sestā stāva augstumiem negribas nemaz... |
|
|
| |
[26. Nov 2010|16:38] |
|
Tagat savā dzīves aprakstā varu ielikt ķeksīti pie biju Norvēģijā, bet tiešām tikai ķeksīti, jo kalnus redzēju tikai no tāluma un pa mašinas logu, mazliet pastaigāju pa Oslo un kā-tur-nez-to-sauca vecāko Norveģijas pilsētu, kur nekas nav vecs. Toties aizbraucot Rīga bija miglaini-drēgna, bet tur jau ziema pa rītīgo, un tagat sajūta ka ziema atnākusi jau otro reizi. |
|
|
| |
[17. Nov 2010|13:51] |
|
Es dzīvoju tikai brīvdienu dēļ. |
|
|
| |
[30. Okt 2010|22:10] |
|
Jūs atceraties to laiku, kad Jums negaršoja alkohols? Man ļoti ilgi negaršoja alus un vīns. Alu sāku dzert tikai pirmajā kursā, kad spēkā stājās aizliegums tirgot stipro alkoholu naktīs, un vienīgais garšīgais dzēriens no naktī pieejamā sortimenta bija alus kokteilis ar kaut ko (kolu vai?). Bet vīns sākās ar lētāko saldināto ķiršu kagoru. |
|
|
| |
[30. Okt 2010|20:36] |
|
Šonedēļ domāju par māju sajūtu. Pēdējo pāris gadu apkārtvandīšanās laikā vienmēr domāju ka manas mājas, tās īstās un vienīgās, ir manu vecāku māja, kurās es dzīvoju visu savu apzinīgo studēšanas laiku. Bet tagat uz laiku atgriežoties tur, man šķiet, ka te vairs nav nekā no manis. Es pat nezinu ko īsti pasākt un kā pavadīt savu laiku savā mājā. |
|
|
| |
[19. Okt 2010|10:59] |
| [ | Mūzika |
| | Peter Broderick - And It's Alright | ] |
Mazliet neticami, bet jau gandrīz apaļš mēnesis nodzīvots mūsu pirmajā kopīgajā apartamentā. Šodien aizceļos prom saimnieku pēdējās lietas - gleznas, trauki, grāmatas un pāris dīvainas mēbeles, atstājot brīvu vietu mūsu iegribām. Pamazām aizmirstas komunālā balagāna labumi un sliktumi. Ikdiena rit daudz mierīgāk un klusāk, ir atklāta apkures, silta balzāma un iesnu sezona, un rudenim tas piestāv bezgala. |
|
|
| |
[8. Sep 2010|23:06] |
|
No visu ēdamlietu gatavošanas mani visvairāk ir mulsinājušas sēnes. Īstas meža iemītnieces - bekas un baravikas, gailenes un cūcenes un visas parējās ar. Jo tikai tās griežot, cepot un ēdot šķiet, ka nogalini un apēd kaut ko dzīvu. Vēl dzīvāku par to celofānā iepakoto gaļas gabalu lielveikala stendā. Bet tas bija līdz vakardienai, kad pirmo reizi tīrīju un griezu bietes. Lielas, resnas, apkaltušu zemi noklātas bietes,kuras pārgriežot pavērās sarkans šķiedru mudžeklis, kas atgādināja asinsvadu un dzīslojumu sajaukumu, ka pat dažas sekundes simtdaļas gaidīju, kad no tā sāks šļākties asiņu jūra. Bet jūra nebija, bija tikai mazas tērcītes,kuras mazliet nodevīgi iekrāsoja manas rokas sarkanā krāsā. Un nedaudz vēlāk jau bija biešu zupa. |
|
|
| |
[1. Sep 2010|09:30] |
Vakar, steidzoties uz darbu, redzēju pirmo šāgada cimdaini, un domāju, kas tās par muļķībām, jo vēl aizvien ir vasara. Bet šorīt pienāca apjausma, ka tuvojas rudenis ar saviem vēsajiem rītiem un agrajiem vakariem. Tomēr rudens ir patīkams, jo asociējas ar pārmaiņām.
Iemīlējusies vienmēr esmu tieši rudenī, vai arī uzsākusi jaunas darba gaitas, vai arī pārvākusies uz citām dzīves vietām. Arī šogad neiztikt bez pārmaiņām - pārvākšanos uz jaunu dzīves vietu, uz Mūsu dzīvokli, prom no mūžīgā komunālā balgāna. Nedaudz jau baida tā dzīve tikai divatā, bet nav no grūtuma bail, bet no tā ka varētu būt viegli un ar laiku palikt pa pliekanu un garlaicīgu. |
|
|
| |
[23. Aug 2010|15:58] |
|
Jubilejas nogurdina, savas un citu. Pagajušonedēļ sacepu trīs kūkas un vienai - nerealizētai, sastāvdaļas aizvien stāv leduskapī un mani gaida. |
|
|
| |
[9. Aug 2010|15:03] |
|
Brīvdienās svinēju draugu kāzas pie dabas, mazā vecu ozolu ieskautā meža pļaviņā upes krastā. Mani sakoda desmitiem odu un viena maza ērce piesūcās tieši krūtsgalā. Šodien vēroju to mazo melno punktiņu uz krūts, kas varētu būt viņas neizrautais snuķītis, un nedaudz baiļojos. |
|
|
