|
[18. Jul 2006|01:25] |
Asaru aizmiglotām, neko neredzošām acīm, traucos nakts tumsā cauri Maskačkai un domāju cik ļoti viss man riebjas, riebjas riebjas riebjas riebjas
tā varētu te pilnu sarakstīt un tad vēl vārdu kvantitāte neizteiktu to, cik ļoti man viss riebjas...
Sapņoju par apmalīti vai palielu bedri asām malām, kur varētu ietriekties riteņa priekšējā riepa un es, lidojumā ar slaidu loku, krītot izšķaidītu smadzenes pret pilsētas asfaltu,,, |
|
|
Comments: |
kas zina, varbūt kāds gūtu apskaidrību un laimi, vācot smadzenes no zemes.
From: | janka |
Date: | 18. Jūlijs 2006 - 08:48 |
---|
| | | (Link) |
|
līdz šim domāju, ka šādi vārdi ir raksturīgi tikai vienam cilvēkam Latvijā, bet ko es redzu šeit... | |