|
[29. Jun 2006|17:05] |
Atvadu skūpsti ir dīvaina lieta,,,
,,,parastas mazas bučinas, steigā saspiestas uz degungala, lūpām, vaiga, notek nost un ir tik bezrūpīgas, ka pat pēc pāris sekundēm par to kādreizējo esamību neliecina nekas, un tu tik trauc un skrej vien tālāk,,,
,,,lielas plaukstas, kas aptver tavu seju, acīs pavērstas uz augšu, sajust roku siltumu, ādas smaržu un pats skūpsts uzlikts uz pieres kā zīmogs, kvēlo vēl ilgi pēc tam, kad neatjēdzies stāvi ietves vidū, vērojot aizejošā soļus,,, |
|
|
Comments: |
un sajuta, ka varbut minuti ilgak baudis mirkli. sajuta, kad aizgriezot muguru un ejot ,sajuta, ka driz atka vares just tieshi to pashu. un skaistak un labak, miljak un jaukak. | |