|
[18. Jan 2005|13:08] |
Man riebjas uzstāties, man nepatīk runāt daudzu cilvēku klātbūtnē, es vienkārši fizioloģiski nepanesu sabiedrību, tādu sabiedrību, kur visi mazāk vai vairāk zin, kas es esmu(nu tas viniem šķiet ka viņi zin). Es jūtu viņu domas, kad stāvu viņu priekšā. Es jūtu skatienus, kas šķiet man izdedzinās caurumus, es jūtu kā viņi aprij katru manu izteikto vārdu. Mani vārdi, nedrīkst kļut par viņu barību, neviens-tie man ir pārāk dārgi, lai aizietu vienkārši tāpat, lai es tos vienkārši pazaudētu... |
|
|
Comments: |
liec mīksto gan viņiem, gan sev
| From: | g_sch |
Date: | 18. Janvāris 2005 - 20:06 |
---|
| | | (Link) |
|
nesanaks.... man ir iedzimts lampu drudzis, un ņemot vērā ka visi vērtē tavas uzstāšanās kvalitāti, kārtejā totālaa izgāšanas...so sad...
tas nebija paktisks ieteikums kā to sūda lampu drudzi pārvarēt, tas bija par attieksmi pret šo lampu drudzi, no kura, iespējams, nevar un varbūt pat nevajag izvairītes
| From: | g_sch |
Date: | 18. Janvāris 2005 - 20:14 |
---|
| | | (Link) |
|
tad vajaga arī tā raxit -liec miksto tām stulbajām izjūtam ko sauc par lampu drudzi;) | |