| |
[28. Apr 2005|19:32] |
Divas naktis murgoju un sapņoju vienu un to pašu sapni - telefona sarunu,,,
negribēju dzirdēt, to ko dzirdēju, negribēju, lai tā vispār kādreiz notiktos,,,
bet tā notikās --- pirms minūtes,,,
un kā es jūtos?
mazs dzelonītis sirsniņā, biski rūgtums
atkal sevi mierināšu ar domu - ja jau vis tā notikās, tad tā nebija mana vieta, mani cilvēki, mans ceļš,,,
be tagad laikam jaaiziet un biskin japaraud,,,, |
|
|
| |
[28. Apr 2005|19:53] |
|
Sēžu un domāju ka manī kaut kas pietrūkst, kaut kas būtisks, kaut kas tāds, nu tāds - ko es nevaru atrast un iemācīties. Bet es pat nezinu, ko lai dara. Kā tas var būt, ka es vienlaicīgi jūtos labi atiecībā uz sevi un vienlaicīgi nezinu ko lai ar sevi iesāku??? |
|
|