|
28. Apr 2005|19:32 |
Divas naktis murgoju un sapņoju vienu un to pašu sapni - telefona sarunu,,,
negribēju dzirdēt, to ko dzirdēju, negribēju, lai tā vispār kādreiz notiktos,,,
bet tā notikās --- pirms minūtes,,,
un kā es jūtos?
mazs dzelonītis sirsniņā, biski rūgtums
atkal sevi mierināšu ar domu - ja jau vis tā notikās, tad tā nebija mana vieta, mani cilvēki, mans ceļš,,,
be tagad laikam jaaiziet un biskin japaraud,,,, |
|