|
[18. Jan 2005|13:08] |
Man riebjas uzstāties, man nepatīk runāt daudzu cilvēku klātbūtnē, es vienkārši fizioloģiski nepanesu sabiedrību, tādu sabiedrību, kur visi mazāk vai vairāk zin, kas es esmu(nu tas viniem šķiet ka viņi zin). Es jūtu viņu domas, kad stāvu viņu priekšā. Es jūtu skatienus, kas šķiet man izdedzinās caurumus, es jūtu kā viņi aprij katru manu izteikto vārdu. Mani vārdi, nedrīkst kļut par viņu barību, neviens-tie man ir pārāk dārgi, lai aizietu vienkārši tāpat, lai es tos vienkārši pazaudētu... |
|
|