| |
[24. Maijs 2010|09:53] |
|
Atkal sapņoju dīvainus sapņos un brīnos, kas notiek manās smadzeņu šunās. Naktī bēgu no Viņa pa sava bērnības dienu rajona blokmāju pagalmiem, kas līdzinājās mežam, un iekšā bija baile, ka Viņš grib nodarīt man pāri. Pēc kāda laika jau biju pazaudējusies jūras krastā, kur smiltīs locījās dīvains ūdensdzīvnieks ar kājiņām kā astoņkājim. Dzīvieks no sākumā uzbruka, tad palika labs, un tad izrādījās var mainīt arējo veidolu, piem., iegūstot cilvēka izskatu, kas izrādījās, ka nav nemaz tik peļami. Bet modinātājs zvanīja jau trešo reizi pēc kārtas, un bija japucējas, lai dotos uz sava sestā stāva augstumiem. Šonedēļ valdīs cīņa ar degmaisījuma pudelēm un lieko svaru. |
|
|
