| |
[7. Apr 2008|22:46] |
|
No rīta ilgi blenzu laukā pa logu uz kastani un tad uz netālajām ābelēm, un man nerimās sajūta, ka kaut kas ir mainījies ikdienišķajā skatā. Kaut kas palicis nedaudz apaļāks un zari izliekušies, tā kā uzmetuši kūkumus un sasējušies pinķerainos mezglos, klusā mierā šūpojas vējā. Un tikai tad es sapratu, ka viņiem visiem ir uzauguši grūsnu pumpuru vēderi, kas padara ikdienišķo slaidumu robainu un liek notrīcēt cerībā, ka tas mirklis vairs nav tik tālu. Atliek vien saņemties un gaidīt... |
|
|
