atvilkne - [entries|archive|friends|userinfo]
dakschina

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[19. Sep 2007|13:57]
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Nogriezu nagus un acī iebira melanholija. Skatos uz drēbju kalniem, ielejām un grēdām, kas aizņem lielāko daļu istabas un domāju, ka vaļošanās ir vairāk kā nopelnīta.
Gribas beidzot mēģināt zīmēt, bet lai to darītu ir vajadzīgs iedvesmotājs, cilvēks, persona, veinalga kāds, kas pasaka man - dari šitā un tā. Ai vieglāk jau ir atmest šai iedomai ar roku kā atrast kādu, bet bail biski, ka tikai šitā mētājoties tās rokas ar visām citādām prasmēm pavisam neaizmētājas.
Urbinu miegu laukā no acu kaktiņa, skatos uz lietu un iedoma, ka šādi un vēl ļoti līdzīgi pavadu daudz, ļoti daudz no sava brīvā laikam, mani saslimdina ar nepmierinātību.
Ha.
Es esmu dzīva, tik nožēlojami dzīva, sēžot savā gultā ar laptopu klēpi, kas silda manas ciskas kā klēpi ieritinājies kaķītis, kura man nekad nebūs.
Linkir doma

Comments:
From:[info]burts
Date:20. Septembris 2007 - 14:53
(Link)
kāpēc Tev nekad nebūs kaķītis? bet vispār man ir tā, ka es izdomāju, ko darīt, bet parasti neko nerealizēju. jo gribas tā, lai ir baigi kruta, bet tā nesanāk. vismaz uzreiz. bet nav pacietības cītīgāk strādāt pie savām idejām. cik stulbi.