fukaeri

Ja es apprecētos ar Ģirtiņu no Ugunsgrēka, es būtu Estere Ķestere

ai, dzīve

šitā filma, šitā dziesma https://www.youtube.com/watch?v=pLNON274MD8

Mana vecmāmiņa pieraksta kladē datumus, kad mazbērni ir atbraukuši pie viņas ciemos, un tā izrēķina katram naudu dāvināšanai. Krišjānis uzrakstīja par to prozu.

Mans vectētiņš feisbukā posto kucēnu bildes un visu par atomelektrostacijām.

Vakar lidmašīnā braucām kopā ar nenormāli foršu franču ģimeni ar 4... maziem bērniem. Un blakus vienam bebsim, kuram bija apmēram pieci, nosēdās brangs, notetovēts vīrietis (tāds kanādiešu inokentijs mārpls), kurš iespējams sapratis, ka lidmašīnas televizoriņos tagad nekādas briesmas nevarēs skatīties, visu brauciena laiku skatījās multeni Nemo.

Es beigās vairs nezināju, kurš no viņiem man patīk labāk.

Vecmāmiņa šodien telefonsarunā teica, lai uzvedos kā kārtīgā meitene, citādāk bildinājums var aiziet gar degunu. Visu labu.

"Iemācīties no toskāniešiem, ka 'vēl nav redzēts, ka cilvēks ēstu cilvēku', 'cilvēks ir cilvēka vērts vai pat mazāk'. Iemācieties no toskāniešiem, ka šajā pasaulē nekas nav svēts, izņemot cilvēcisko, un ka viena cilvēka dvēsele ir vienāda un līdztiesīga ar cita cilvēka dvēseli, - un ka svarīgāk par visu ir prast savu dvēseli turēt brīvu un tīru, glabāt sausumā, sargāt no mitruma un putekļiem, kā to prot toskānieši, kas dvēseli sargā kā acuraugu, un lai pasargās katrs, kurš grib to sasmērē. Iemācīties no toskāniešiem nebaidīties no ļaužu naida, skaudības, aizvainojuma, augstprātības, iemācīties nebaidīties pat no mīlestības. Iemācīties uz ļaunprātībām atbildēt uz semu tēmētiem spērieniem, uz aizdomām - ar kodieniem rīklē, bet uz skūpstiem, kas noplakšķ uz vaiga, ar pirksiem, kas ieduras taisni acīs. "
-"nolādētie toskānieši", Malaparte

Vakar, braucot no Zemlikas, vedām sievieti no Honkongas, radio skanēja NSRD - Ķīna un Diāna atsūtīja ziņu par smukām drēbītēm Ķīnas e-bajā. Un visur vēl tie plakāti Rīgā.

Lost in Translation soundtraciņš

Es gribu iebalzamēties šitajās dienās.

piektdien pabeidzu vidusskolu, hehe

twin peaks laikapstākļi

#gavēņa četrdesmitā diena #mīlu kursus pie Andreja Granta #gribu siltu pavasari #pēdējie vidusskolas mēneši #diplomdarbs

Dažreiz vajag vienkārši ieslēgt Rae Sremmurd - No type un sajusties arī tā.

Man ir nepieciešams attiecību konsultants.

Tad, kad es gāju 6. klasē man bija draugs, kurš bija par mani gadu jaunāks un stipri īsāks, un mācījās vienā skolā ar mani. Es viņu šausmīgi mīlēju, un mēs pēc stundām vienmēr gājām pastaigāties pa Esplanādi un pēc tam katrs braucām mājās, lai runātu tālāk visu vakaru skaipā. Pamatskolas disenēs vienmēr dejojām pie Sex on fire un nekad dzīvē tā arī pat nebučojāmies. Bet vienu vakaru tajā pašā skaipā viņš ierunājās, ka es varētu izbalināt blondus matus tā kā viņam, savukārt viņš brūnus - tā kā man. Man šī doma galīgi nelikās pieņemama, jo biju pārliecināta, ka es ar blondiem matiem izskatīšos drausmīgi. Un man tā joprojām liekas. Tāpēc viņaprāt lielisko domu uzreiz noraidīju, uz kuru viņš man atbildēja, ka ja tā, tad viņš grib šķirties. Un tā arī pameta mani. Tas man toreiz likās visbriesmīgākais notikums, kas manā mazajā dzīvītē varēja notikt. Raudāju vairākas nedēļas, nu jau skandinot lauvu karaļu Use Somebody. Un vairākus gadus no blondiem džekiem izvairījos.

Es tomēr ap 40 gribētu būt tāda sieviete, kura nodarbojas ar alpīnisimu un var atļauties arī north face vējjaku.

Šodien Iļģuciema sieviešu cietumā mākslas projekta ietvaros ēdu klinģeri un dzēru kafiju ar 12 cietumniecēm.

Озеро Надежды, всё как есть прими
Пусть никто не понял, ты меня пойми
Озеро Надежды, имя назови
И скажи куда мне деться от твоей любви.

visi, marš, uz Nastavševa Cerību ezeru.