fukaeri - 1. Jūnijs 2013

ir istabas un stūrīša nav gaišāk iepriekš sieta
mezgliņos, kas atceras tāpat kā arī tu
kā gaismu nepazīsti
tās istabas kas ir joprojām gaiša kad jau
tai dzēsties pelnos visai jāsasien un jāatlaiž no sapņa
un no grēka tālāk rokas mums kurās tāpat kā mezglus -
es viņu pieminu,
kur gaismu ieslēdzu un spilgtāk nepaliek, nē,
tumšāk.
uz oglēm grāmatzīmes
no cilvēkiem glābj kā no tumsas
derēs jebkuras atslēgas..
tikai pieiešu tuvāk sejai, bet tu kliedz cik nav spēka
skatīties cik spilgts viss
uztīrīts un gumzumsaglābts kad visi zibeņi
viena seja batistā ņurd kā sirdi plosošs kaķis
un šausmās acis piepilinātas ar mezgla sveķiem
ievilks beigu paildzinājumu sengaidīto
un malas nav redzams kas
kamējo no kaisles glābt vēl cilvēku cilvēks
tie izlemts tagad
šķirties no istabas
un atiet uz aci no punkta
un redzi pazaudēt visdziļākajā tumsā
izmaisīta
visa gaišā ideja gaišākai kļūt.
nav istabas