| acdc |
[Jan. 4th, 2009|07:57 pm] |
| [ | blah blah blah |
| | Dir en grey- Ain't afraid to die | ] |
vārdi sāk zaudēt savu jēgu un domu, ko izsaka.. turpinu bārstīt teikumus, aprakstus, valodu.. joprojām un joprojām.. taču cilvēki vienalga paliek kurli.. sāk zaudēt uztveres spējas.. diezgan smieklīgi pat.. vārdi jau nav tie, ar kā palīdzību patiesībā komunicējam.. tie neko neparāda, vien nosauc.. nebūtu vārdu, nāktos lietas par otru izzināt savādāk.. es, personīgi, pat necenšos saprast, ko murmulē itāļi vai somi.. radies arī iespaids, ka gandrīz visi pat tepat, Latvijā, tāpat tikai murmulē man ko neskaidru.. un viņi mani nesaista.. savukārt es nesaistu viņus.. valda savstarpēja nekā nebūtība..tukšs gaiss.. vārdu, kuri neizteic neko, sacīšana nav nekā vērta.. man nav izprotams tas, ka lielākā cilvēku daļa mani uzskata par uzpūtīgu, klusu vai nedraudzīgu.. es vienkārši nesaskatu neko plikos vārdos.. kailā runāšanā.. kura nesasniedz tā, ar ko es runāju, uztveri.. dziesmām taču arī netiktu rakstīti vārdi, ja visi tās klausītos tikai dēļ mūzikas.. tāds solists tāpat vien grupā nemaz nebūtu.. tā.. dažkārt pārņem sajūta, it kā es dziedātu dziesmu, bet visi saklausītu tikai tās mūziku.. lai gan.. dziesmā nemaz nav svarīgs, kādi šie vārdi ir, bet gan to nozīme.. vārdi un to nestais vēstījums ir savienotas, bet tajā pat laikā dažādas lietas.. vajag izjust.. tad arī var uztvert.. es daudz vieglāk saprotos ar vilku mežā kā ar kārtējo cilvēku, kurš mani maldīgi uzskata par uzpūtīgu un nenormālu.. nevar arī zināt, kādas izrietēs sekas no šādas saprašanās.. lai gan tas šajā domā vairs nav svarīgi.. labāk paklusēt, nekā tukši bārstīt vārdus.. ja es interesēšos par kādu, es viņam vaicāšu, kā viņš tajā dienā jūtas pat tad, ja intuīcija būs jau pateikusi priekšā.. es to jautāju tikai tiem, kuri man nav vienaldzīgi.. ja man par kādu būtu pajāt, tad mani viņa jūtas neinteresētu.. es, protams, neinteresējos par visiem zemeslodes iedzīvotājiem tāpat kā viņi visi neinteresējas par mani.. bet man ir daži tuvi apkārtējie.. vieni nāk no manas ģimenes.. vieni no draugu loka ar daudz ko vienojošu.. vārdi tikai liecina par ieinteresētību.. tieši tāpat kā kādam veltīts rakstīts teksts.. lai gan mani neinteresē, kā blogu kurš lasa, kā kura cilvēka pārdomas kurš uztver.. nav svarīgi man.. man augstā vērtē paliek izjūtas, zemā citu uzskati par cilvēkiem, ko nepazīst, viņu viedokļu nosodījums.. galvenās vien izjūtas.. šī nav mana kārtējā filosofēšana par lietām.. šī ir daļa manis.. varbūt kāds izlasīs un ko sapratīs vismaz šeit,ja ne dzīvē.. :)) |
| |
