| childhood memories |
[18 Mar 2007|11:05pm] |
... es skaidri atceros to mirkli, kad pirmoreiz jutos pārāka par citiem. iespējams, ka tā nebija pirmā reize, bet definately- tā ir pirmā atmiņa par šo negaistošo sajūtu.
mūsu dzīvoklī bija remonts, manā istabā tantes līmēja tapetes (zilgani mākonīši, gar griestu līniju atsevišķi līmēja varavīksnes lenti. Gribētu atgriezties tajā istabā, tur es jutos ļoti droši. nav jau tā, ka tagad nejūtos, tas bija citādi. Bērnībā vēl nezin, no kā var bīties.) Vienai no tantukiem līdzi bija mana vecuma meitiņa (5-6 gadi). Mūs atstāja divatā, man līdzi kā parasti bija zīmuļu komplekts, mēs apzīmējām tapešu atgriezumus.
Un tad bija konflikts.
Šis skuķis nez kāpēc iedomājās, ka saprot no M.Ā.K.S.L.A.S. vairāk nekā es un ņēmās strīdēties, ka cilvēku āda jākrāso ir nevis viegli oranžā (kā to darīju es), bet gan sarkanā krāsā. First of all, es līdz šai baltai dienai zīmējot ņemu oranžo, ja vien nav kāds persikveeidīgais tonis tuvumā... otrkārt- tas bija mans zīmējums. treškārt, bērnībā par savu ģenialitāti es nešaubījos (kā tur bija Salvadoram... sākumā es gribēju kļūt par Napoleonu, tad Dievu, pēc- par Salvadoru Dalī. same shit). un tad tā meitenīte izdarīja vis smagāko kļūdu, pasauca mammu un lūdza, lai tā apstiprina viņas taisnību. Viņas māte to izdarīja, protams, ka bija atlaista no tālākiem darbiem.
NEKAD nedrīkst strīdēties ar sava bosa bērniem! Nekad nedrīkst teikt tiem pretējo, jo ticiet man, tos lolo un mīļo cik vien spēka. Tiem vienmēr ir taisnība.
|
|
| who's guilty? |
[18 Mar 2007|11:21pm] |
nesen ar G. apspriedām mūsu nevainības zaudēšanas stāstus.
viņa ar savu ir pilnībā apmierināta. Right man, right place, right time. So she claims.
es gan vienmēr uzskatīju, ka mans stāsts nav TIK rožains. es zinu, ka viņš mani mīlēja, un arī es viņu, bet ne mūsu pirmās nakts laikā. es zinu, ka visa romantika bija jau simtiem reižu iestudēta ar citām, un btw man tobrīd tas nešķita svarīgi.
taču kad G. teica, ka neko nenožēlo, es sapratu- MAN bija labāk. Par manu stāstu var filmēt filmas. Un visa tā drāma pirms un pēc, un "tagad visa pasaule apsnigs ar mūsu mīlestību"... tas bija tā vērts.
pat ja aukstās un vientuļās pavasara naktīs man gribas piezvanīt VIŅAM, lai pajautātu, vai viņu nemoka vainas apziņa, tas neko nemaina. Mums bija labi, savādi, kā jau vienmēr ar mani notiek, bet tāds jau bija "mūsu stāsts" no sākta gala.
|
|
| jew |
[18 Mar 2007|11:30pm] |
es mīlu ebrejus.
ļoti daudziem mūsdienās ir izteikta mīlestība pret kādu nāciju vai valsti (parasti- Japānu, Itāliju, Spāniju, Franciju, Nīderlandi...)
bet ES mīlu ebrejus.
1)visskaistākie vīrieši, kurus jel kad esmu sastapusi ārpus saviem sapņiem un glancētu žurnālu lappusēm ir bijuši ebreji.
2)tikai ebrejiem ir šis mūžīgais cinisms un melnais humors, kuru visa nācija (OK, 99%) neuzskata par "-".
3)viņi DOMĀ neizrādot savas aktivitātes, nevis izliekas domājam.
4)visi man pazīstamie turīgie cilvēki ir ebreji.
5)esot ebrejam zūd daudzi jautājumi, kas ir ''parastajiem mirstīgajiem". Dzīve ir sakārtotāka, jo viņiem ir zināmi likumi, kas DARBOJAS.
|
|