| piektdiena | 10. Jan 2003 @ 12:14 |
|---|
ar klūgu pītu grozu rokā tā atkal jau klāt,lai guldītu starp burāniem un kāļiem pērniem to, kas nedēļā šai klātu nācis.
atskatīšanās vai diena, kad piedzimst dzīve īstā, īsā, divas dienas un vienu vakaru garā. tu plāno brīvdienu? es nē. laikam jau tas nav pareizi, dažkārt vajag vairāk nekā tikai putekļu sūcēja dūkšanu un šļūkšanu pār Bastejkalna koku saknēm.
pāris gadu nav būts īstā ziemas mežā, kur klusums griežas ausīs un zem sniega kupenām nolīkušie koku zari veido tēlus monstrīgus, bet baltus. sprēgā vaigi aukstumā sārtā.
pilsēta iesūc, iesūc ar savu dīko visa pieejamību, tepat kafijas smarža par 0,50, tepat teātra aizkaru zamša smagais kritums, draugi, kas var atnākt neaicināti, tepat viss un reizē nekas, ja atceries to balto ceļu vecā bērīša vilktajās kamanās
cauri zemajām ziemas zaigznēm uz gaišo logu meža ielokā.
piektdiena. arī toreiz tā noteikti bija pektdiena. |
apmācies, neliels sniegs, -5…-4 °C rietumu vējš 5 - 10 m/s, Gulaga arhipelāgs baltos palagos tīts, vēl izraēļi zobenus pret vairogiem triec un salu kāds pārdod miljonu vērtu,
bet pasaules pusē otrā mirst vaļi metušies liedagā baltā. kāpēc.
pāvesta mītnē zagļus ķer, kāds naftu jūrā gāž un kā marodieris kaujas laukā smej par nelaimi, kas viņam baudu sniedz. nāk 48.gads un jūra atkal aizsalt sāk, vai pirms nedēļām pāris, kāds nesprieda, ka ledlauzis mums pārāk dārgs?
bet starp ziņu 20o un 25to pasaules pusē otrā mirst vaļi metušies liedagā baltā. kāpēc. |
| nakts ..zvaigznes kā smilšu graudi izslīd caur pirkstiem ..tu jūti tās, bet tās nav tavas ..tā nakts | 8. Jan 2003 @ 16:59 |
|---|
 jau atkal aiztecējušas šis stundas, kas dotas bij, lai pierādītu sevi. ne tev, ne kādam, bet vienīgi sev. vai vari izlasīt kaut vārdu vienu laikā, kas izkusis kā sālīts sniegs?
es uzvelku atsperi šim laikrādim, kas nežēlīgi skrien un aizmirstu par mirkli, kas jau atkal zūd. varbūt mazohisms ar spītu vienādās proporcijās jaukts
mīt manī - cīnīties ar laiku, ar to, kas spēcīgāks par mani. bet izlasīt noteikti reiz varēšu es vairāk nekā horizontā šodien ļauts.
|
| joprojām auksts | 8. Jan 2003 @ 11:04 |
|---|
ar kuru kāju tu kāp no gultas?
es nezinu, varbūt vēl sapnī esmu, varbūt jau domas par sīcošu tējkannu un sviesmaižu grauzdētāja teikto labrīt traucē to pamanīt. nekad. arī, ja buss aizvēris durvis deguna priekšā vai galda dokumentu kaudzē atkal pazudusi kārtējā lapa ar padarāmiem darbiem. nekad neatskatos, lai atcerētos ar kādu kāju no gultas kāpts. es sastapšu tevi.
tēja jau uzlieta, vēl tikai pāris minūtes un baudas mirklis tepat blakus kūp. kādēļ acerēties nebūtiskas lietas. |
|
sasildi rokas sveces liesmā pirms izgaist tā tumsā ar vēja nestu sārta dvesmu. sasildi. uzmanīgi. uguns netic tam ko sals tai teicis, netic, ka tā sāpes spēj nest kādam, kas nemāk skaitīt pirms paslēpēs meklēt iet. tu zini kā ieplaisā stikls, ja ledus ziedu dārzu nopļaut steidz ar sveces kaislīgu pieskārienu. |
|
|