Tu vienmēr zināji, ka es būšu. Starp šo balto un ēnu norasoto sienu. Varbūt šī robeža nav nemaz tik trausla, lai spoguļa lauskās neredzētu vairs vakardienas trauksmi.
sapuvis, labs, vēl zaļš, šo pagaršošu... dzīvošana pati par sevi izvēle ir. pa kuru ceļu iet, vai koferus līdzi stiept, jeb atgriezties, kad vēders gurkst. bet horizonta līnijā bākas ugunis aicinoši gail.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}