Tu vienmēr zināji, ka es būšu. Starp šo balto un ēnu norasoto sienu. Varbūt šī robeža nav nemaz tik trausla, lai spoguļa lauskās neredzētu vairs vakardienas trauksmi.
bet man patīk tikko pļautas zāles smarža, kas reibina kā vīns, un pēcgarša ir ilgāka un bez sekām, prasībām un solījumiem liekiem. varbūt tas vienkārši tapēc, ka apkārt šeit bruģis, kalts un ikdienas steigas nobružāts. līst lietus, aicinot ienākt sevī.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
