Tu vienmēr zināji, ka es būšu. Starp šo balto un ēnu norasoto sienu. Varbūt šī robeža nav nemaz tik trausla, lai spoguļa lauskās neredzētu vairs vakardienas trauksmi.
par notikušo, par vēlmēm ne un piepildītām, par sauli, kas izkausē domas, par lietu, kas aizkalo šo un nākamo dienu. kas ir mani septiņi gulētāji? vai noteiktā brīdī nepateikts vārds klusumu vieš septiņiem gadiem