Tu vienmēr zināji, ka es būšu. Starp šo balto un ēnu norasoto sienu. Varbūt šī robeža nav nemaz tik trausla, lai spoguļa lauskās neredzētu vairs vakardienas trauksmi.
basas kājas, sakarsuši stikli, klimatkontrole 18,5, apgriezieni 2 800. pusstunda, skaitot no ulmanja gatves pedeja gaismas signala, un tu esi veejsh ozola zaros, sparnos paceltas putnu balsis.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
