|
es neatceros kā piedzimu, man liekas es vienmēr esmu bijis, tikai man bijis ir cits vaards un izskats, bet es atceros kaa mirstu. es mirstu katru nakti, kad sapnji sadeg nepiepildaamaa saarta liesmaas. es mirstu, lai no riita atkal un atkal saslauciitu pelnus un salipinaatu veidolu atpaziistamu. vai to pashu?, kas zin. vai labaaku, sliktaaku. nav vērts par to domaat, jau saarts jauns ir kurts. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
