Tu vienmēr zināji, ka es būšu. Starp šo balto un ēnu norasoto sienu. Varbūt šī robeža nav nemaz tik trausla, lai spoguļa lauskās neredzētu vairs vakardienas trauksmi.
ar vēju matos un jūras sāļās delnās pret horizontu izplestās. vai dzirdi kā bezvējš sitas krasta kāpās un nogurušais akmens klusu nopūtu teic. jau atkal smilšu pilis izkūst saules staros.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}