cik zvaigznēm ir jānokrīt, lai sapnī redzētus rasu.
mazs pilsētas kaķēns, nedaudz mežonīgs, lepns un reizē ievainojams, mirkli ieritinātos uz mūrīša, bet nekad to neatzīs pat savos vējā izkaisītajos smieklos nē. neatkarīgs, vai kaķēni maz savādāki mēdz būt. tik uz palodzes joprojām pusizdzerta kafijas krūze kūp. |