Tu vienmēr zināji, ka es būšu. Starp šo balto un ēnu norasoto sienu. Varbūt šī robeža nav nemaz tik trausla, lai spoguļa lauskās neredzētu vairs vakardienas trauksmi.
droshs veids kaa panaakt saulainu laiku - ieseet zaaliiti un cereet ka savilcies maakonis to aplaistīs. nekā. jau trešā diena ataust saulē, būs vien jārosas ap ūdens krānu.
bet dārzā zied rozes. kaislīgas un sārtas. Tavu lūpu rīts.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}