Tu vienmēr zināji, ka es būšu. Starp šo balto un ēnu norasoto sienu. Varbūt šī robeža nav nemaz tik trausla, lai spoguļa lauskās neredzētu vairs vakardienas trauksmi.
laiks apstājas tad, kad pirkstgali maldās muguras skriemeļus skaitot un luksofors mulsinoši dzelteno midžina, neliekot nekur iet.;) ļauj man pirkstgaliem vien noskūpstīt Tev lūpas. jūti, kā smaržo?
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}