Tu vienmēr zināji, ka es būšu. Starp šo balto un ēnu norasoto sienu. Varbūt šī robeža nav nemaz tik trausla, lai spoguļa lauskās neredzētu vairs vakardienas trauksmi.
kakla bedriite, kuraa sakraajas netikumi un smaidi mulsi. visnotalj, tas vareetu taa buut, ja nebuutu shis veesais riits, kursh atnaacis bes nakts un soljiem briiviem.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}