Tu vienmēr zināji, ka es būšu. Starp šo balto un ēnu norasoto sienu. Varbūt šī robeža nav nemaz tik trausla, lai spoguļa lauskās neredzētu vairs vakardienas trauksmi.
ups, ne manīts ne dzirdēts jau atkal naksnīgais rīts ir klāt. kā man nepatīk modināt stāvvietas sargu, tāda sajūta it kā es viņam palieku parādā, bet tas taču ir viņa dabs, m :?
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}