Tu vienmēr zināji, ka es būšu. Starp šo balto un ēnu norasoto sienu. Varbūt šī robeža nav nemaz tik trausla, lai spoguļa lauskās neredzētu vairs vakardienas trauksmi.
hmm tekstinsh taa it kaa no straumeeniem iznjemc, mjaa man ar jau pavasara atgruushana saak atgruusties, feini kad vari paseedeet vecriigaa un neklabinaat zobus, bet eest saldeejumu :)