Komentāri |
| 21. Novembris 2003 - 23:43 |
---|
Tu esi mans lietus, kas pār klusumā slēgtām lūpām slīd, kā glāsts ko atraidīt nespēj neviens. Tu esi šo izmirkušo domu prieks, kas ielu atspulgā melnā smej tūkstošiem gaismiņu triekts. Es esmu ēna Tavu spārnu švīkstoņai naktī, lai kopā pret debesīm sapņus nepiepildītos triektu. Es esmu Tava tālā sala, kuras baltajās smiltīs rītdienas siltums pacietīgi duss.
|
|
Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |