Tu vienmēr zināji, ka es būšu. Starp šo balto un ēnu norasoto sienu. Varbūt šī robeža nav nemaz tik trausla, lai spoguļa lauskās neredzētu vairs vakardienas trauksmi.
rīts. kā nepiepildīts vārds ar vēso drēgnumu savu dvēseli līdz aiznest steidz. rīts. pirms roku tam savu sniedz, kastaņbērnā brūnā sasildi domas savas, lai nosalt tām šai lietus tīmeklī nav lemts.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}