Tu vienmēr zināji, ka es būšu. Starp šo balto un ēnu norasoto sienu. Varbūt šī robeža nav nemaz tik trausla, lai spoguļa lauskās neredzētu vairs vakardienas trauksmi.
tas klasiski dienvidu zemēm, kur nodrupušās sienās mēģini lasīt vēstures gaistošos rakstus, bet ielas tirgū vēršas, kad ēnas elpot sāk ļaut. vai dzirdi, kā viļņi krastā sit?